Četras pazīmes, ka esi mācījies padomju skolā
Sodu sistēma, kas attīstīja bailes, vainas izjūtu un kaunu, kalpoja šim mērķim un lieliski pildīja savu darbu. Tā rezultātā pat pēc sistēmas sabrukuma, tas ir atstājis sekas cilvēku domāšanā, uztverē, priekštatos par sevi un pasauli.
1. Bailes kļūdīties un uzsākt kaut ko jaunu
Ja esi pieļāvis kļūdu, tad esi vainīgs un slikts. Katra kļūda tiek saistīta ar tavu personisko vērtību. Slikta atzīme ir sinonīms vainas sajūtai. Pieaugot ir augstas prasības un iznīcinoša paškritika, kas aizliedz uzsākt kaut ko jaunu, jo ir bailes, izgāzties un būt necienīgam.
2. Bailes no publiska nosodījuma un bailes neatbilst
Izslēgšana bija viena no visbriesmīgākajām lietām, kas varēja notikt. Vai atceries kopīgās līnijas aktu zālē, kurās visas skolas priekšā tika kaunināti tie, kas nebija ievērojuši noteikumus vai klausījuši autoritātēm. Neviens negribēja tur būt, tomēr mēs visi piedalījāmies soda izpildē. Bieži vien par kāda cilvēka nepaklausību sods tika uzlikts visiem, lai katram būtu personisks iemesls ienīst vainīgo. Tas ir daudzu cilvēku apziņā iesējis pārliecību, ka ir kauns būt atšķirīgam. Labāk ir paklausīt, atbilst visām prasībām un neizcelties, lai nesaņemtu nosodījumu.
3. Bailes no autoritātēm
Viens no PSRS sistēmas balstiem bija bailes no autoritātēm. Arī skolā bija stingra hierarhiska sistēma: skolēns, skolotāja, mācību daļas pārzine, direktors kam bija jāpakļaujas. Izglītības sistēma bija balstīta uz pazemošanu, pakļaušanos autoritātēm, pat ja šī autoritātes nebija cieņas vērtas. Lai cik skumji tas nebūtu mēs joprojām ticam tam, ka kāds cits zina labāk, kā mums būtu jārīkojas.
4. Bailes izteikt viedokli
Oriģinālas, alternatīvās idejas nebija pieļaujamas un tika sodītas. Autoritātes pateica priekšā, kāds ir tavs viedoklis un tas bija jāatkārto, kā savs. Bija jādomā, jārīkojas un arī jājūt, kā komjaunietim. Daudziem padomju skolu absolventiem ir grūti paust, aizstāvēt savu viedokli un arī respektēt citu cilvēku jaunas idejas.
Neskatoties uz to, ka arī PSRS laikos bija daudz labu un cilvēcīgu skolotāju, skolu sistēma nebija vērsta uz laimīgu un veiksmīgu cilvēku audzināšanu. Patiesībā mums nav jāatbilst nevienam un nekam. Vairums veiksmīgu cilvēku ciena citus, bet neievēro sabiedrības noteiktos parametrus. Tie ir cilvēki, kuri nebaidās no autoritātēm kuriem ir savs viedoklis, kuru viņi ir gatavi izteikt un aizstāvēt citu priekšā.
Daudzas tajos laikos "instalētās programmas diemžēl joprojām ir dzīvas cilvēku apziņā, bet iespējams ir laiks no tām atbrīvoties.
Ja gribi runāt, bet bailes tevi attur- piesakies konsultācijai, lai pārvarētu sevi un izteiktos brīvi.